Klasiski apģērbi, kuriem jābūt katras sievietes garderobē

Klasiski apģērbi, kuriem jābūt katras sievietes garderobē

Modes tendences nāk un iet. Kas vienā sezonā ir karstākā ievirze, jau nākamajā ir ir izgājis no modes pilnībā. Tomēr klasiski apģērbi paliek cauri laikam. Tās ir drēbes, kuras ir viegli saskaņojamas ar gandrīz jebko. Katras sievietes garderobē būtu jābūt šajā rakstā minētajiem apģērbiem, kuros jūs izskatīsieties lietišķi un kuri kalpos ilgāk par vienu sezonu.

Definēsim drēbju pamatvērtības. Vispirms – kvalitāte nevis kvantitāte, gluži kā spēļu automātu izvēlē. Kā zināms, tad online kazino bonusi ir ieguvuši plašu popularitāti. Sakot kvalitāte nav domāts cenu zīmes ar atpazīstamiem vārdiem uz tām vai vēl jo vairāk ne „jo dārgāk, jo labāk”- mums katrai ir savs noteiktais budžeta. Tātad pamatnoteikumi kvalitātei šoreiz būs: mūžīgs, klasisks, universāli lietojams un daudzpusīgs.

Mazā melnā kleitiņa

Viens no šādiem tērpiem ir mazā melnā kleitiņa. Katrai mātei, interneta modes slejai, vai modes žurnālistam ir izrādījusies taisnība. Mazā melnā kleitiņa ir katras sievietes garderobes būtiska sastāvdaļa. Izvēloties tādu, kas stiepjas mazliet pāri celim un kurai nav piedurkņu. Meklējot piemērotāko mazo melno kleitiņu, iztēlojieties kaut ko tādu, kas vienlīdz labi iederētos biroja ikdienā un svinīgā pieņemšanā, politiķa sievas mugurā. Nebaidieties izvēlēties kaut ko garlaicīgu, jo šīs kleitiņas lielākā priekšrocība ir tieši tās universālā piemērotība katram dzīves gadījumam. Atšķirīgas noskaņas jūs radīsiet vēlāk, izvēloties atbilstošus aksesuārus.

Vakarsomiņa

Nelielai vakarsomiņai noteikti jābūt katras sievietes garderobē, jo tas ir ļoti svarīgs aksesuārs, kurš nepieciešams, lai dotos uz kino, randiņu vai vienkārši uz kādu saviesīgu vakaru. Somiņai jābūt melnā krāsā.

Šineļveida mētelis (trencis)

Šādi mēteļi ir tik daudzpusīgi, ka tos var vilkt gan uz švītīgām vakariņām, gan padarīt šikāku savu nedēļas nogales izskatu, uzvelkot tādu virs džinsiem. Trencis ir piemērots jebkādiem laikapstākļiem. Varbūt tām, kas dzīvo vairāk Ziemeļos nāksies Janvārim pienākot to mazliet nolikt malā, bet visas pārējās to varēs valkāt kā pavasarī, tā vasarā un rudenī.

Adīta jaciņa

Adītas jaciņas ir ērts un klasisks apģērba gabals, kuru izvēloties pareizi, jūs papildināsiet savu garderobi ar kaut ko tādu, ko ir iespējams pieskaņot dažādiem dzīves gadījumiem. Sākot no kašmira, turpinot ar izturīgu kokvilnu un beidzot ar smagu vilnas adījumu, izmeklējiet pašu piemērotāko adīto jaciņu katrai sezonai un situācijai. Izvēlieties vairākus atšķirīgus griezumus, audumus un arī stilus, piešķirtu savai garderobei lielāku elastību.

Balta blūze

Balta blūze ir lietišķs apģērbs, kas būs piemērots darba intervijām, birojam vai kopta tēla veidošanai, apmeklējot smalkas vakariņas. Šis nav apģērba gabals, uz kuru jums vajadzētu ietaupīt. Baltajai blūzītei ir jāsaglabā tās forma arī pēc vairākām mazgāšanas reizēm. Visticamākais, jūs to bieži valkāsiet uz darbu, tāpēc izvēlieties biezus, bet gaisīgus audumus, lai justos ērti visas darba dienas garumā.

Kurpes ar zemiem papēžiem

Turpretī kurpes ar zemiem papēžiem ir aksesuārs, kura iegādei nav nepieciešams atvadīties no lielas summas. Šie apavi tāpat tiks novalkāti pāris sezonu laikā, arī dārgi dizaineru modeļi, tādēļ šī ir jūsu iespēja papildināt jūsu garderobi ar klasiku, ko ir viegli saskaņot ar dažādiem citiem apģērbiem un ietaupīt vienlaicīgi.

Augstie zābaki

Augstie zābaki, kas sniedzas gandrīz līdz celim, ir apavi, kuri lieliski sader kopā ar jebkuru apģērbu. Izvēloties augstos zābakus, būtu prātīgi neizvēlēties pārāk augstus papēžus, lai tajos justos ērti visu dienu. Šie zābaki liks jūsu kājām izskatīties slaidākām, arī ar pieticīgākiem papēdīšiem, tādēļ tie ir laba ērto apavu opcija jūsu garderobei.

Klasiskie džinsi

Šobrīd moderni ir šauri un piespīlēti džinsi, tomēr katrā garderobē vajadzētu būt arī kādiem klasiskajiem zilajiem džinsiem. Šie džinsi noteikti atkal atgriezīsies modē, un ir lielisks apģērbs birojiem ar vaļīgāku ģērbšanās etiķeti. Izvēloties klasiskos zilos džinsus, izvairieties no mākslīgi plēstiem un balinātiem modeļiem. Meklējiet tādu modeli, kuru garums sniegsies līdz jūsu papēžiem.

Melna žakete

Melna žaketīte ir viens no interesantākajiem klasiskajiem apģērbiem, jo tai ir tik daudz un dažādu izpildījumu. Tās ir dažādi piegrieztas, cieši pieguļošas, brīvi krītošas, ar seklām un dziļām apkaklēm un tās visas lieliski sader kopā ar gandrīz vai jebkuru apģērbu. Izvēloties žaketes, nemēģiniet ietaupīt uz zemākas kvalitātes audumiem. Šis ir apģērba gabals, kas jums kalpos vairākas sezonas, tādēļ atvēliet pietiekoši daudz laika, lai piemeklētu žaketi, kas jūsu augumam der kā uzlieta. Piedurknēm ir jāpieskaras plaukstām un pleciem ir jābūt brīviem. Žaketes priekšpusei ir jāder ideāli, bet tā nedrīkst būt uzkrītoši cieša.

Klasiska piegriezuma svārki

Katras sievietes garderobē jābūt svārkiem “visiem gadījumiem”. Ņemiet vērā, ka tiem uz jūsu auguma jāizskatās teicami, izceļot vajadzīgo un slēpjot lieko, tāpēc nežēlojiet ne laiku, ne resursus, lai atrastu patiešām kvalitatīvus svārkus, kas izskatīsies lieliski.

Džemperis ar augstu apkakli

Džemperis ar augstu apkakli no kvalitatīva melnas krāsas kašmira, jo šī krāsa būs piemērota jebkuram gadalaikam, kā arī tā labi saskanēs ar citām apģērbu krāsām un elementiem.

Liela, ērta soma

Atvēliet laiku un līdzekļus, lai iegādātos kvalitatīvu somu, kura no modes neiezies arī tuvāko piecu gadu laikā un kurā variet ērti salikt sev ikdienā nepieciešamās lietas.

Aksesuāri

Investīciju vērtas lietas ir aksesuāri. Lieliski aksesuāri spēj radīt brīnumus visikdienišķākajā apģērbu komplektā, izcelt skaistāko un transformēt tēlu no ikdienas uz vakaru.

Lietas, no kurām labāk būtu atbrīvoties:

Krāsainas zeķbikses un legingi

Ziedu apdrukas, krāsaini ģeometriski raksti, dzīvnieku motīvi un citi efektīgi raksti – modes skatēs un televīzijā aizraujoši, ikdienā – smieklīgi. Dodiet priekšroku klasikai neitrālos krāsu toņos, bet, ja nespējiet atteikties no rakstiem, tiem jābūt atturīgiem un neuzkrītošiem.

Saplēsti džinsi

Tikai tīņiem piemērotas ir tās, kas rotātas ar mirdzumiem, izšuvumiem un ir pārmērīgi dekoratīvi saplēstas.

Neona krāsas

Spilgtas krāsas neviens nav aizliedzis, un piesātināti, dziļi krāsu toņi atsvaidzinās garderobi un piešķirs individualitāti. Bet neona krāsas ne tikai padara vecāku to valkātāju, bet arī izceļ ādas nepilnības.

Mini krekliņš

Atkailināts vēders – skaisti un pievilcīgi mājās, intīmā gaisotnē. Visi miniatūrie, saīsinātie krekliņi, blūzītes un krūšturi valkātāju padara par pāraugušu, dumpoties gribošu tīni.

Vieglprātīgā brīvība

Izstaipījušies T krekli un džemperi nav pieaugušas sievietes ampluā. Tie vizuāli deformē auguma proporcijas un piešķir nevīžīgu iespaidu.

Supermini

Miniatūras kleitiņas, ultra īsi šorti un jostas platuma svārki ir piemēroti uzmanību alkstošajām personām uz skatuves, video klipos un skolas solā, bet ir funkcionāli nepiemēroti ikdienas dzīvē. Un – pārāk maz vietas iztēlei.

Lēti aksesuāri

Precizējot – lēta izskata aksesuāri, tas ir, no vieglas plastmasas, pārmērīgi mirdzoši, spilgtās krāsās, ar bērnišķīgiem attēliem. Lietas, kas bija aktuālas pirms gadiem divdesmit.

Dīvaini apavi

Līdzīgi kā aksesuāri, arī apavi var būt neordināri un mākslinieciski oriģināli, bet, ja vien neesi radošo industriju pārstāve, tie nedrīkst izskatīties bērnišķīgi. Tie var būt lakoniskās, ģeometriskās formās, aizraujošās krāsās, bet ne rotāti ar pušķīšiem, mežģīnēm un pūciņām.

Apdrukas

Taurentiņi, bērnišķīgas puķītes, varavīksnes, multfilmu tēli, motivējoši uzraksti – mulsinošs tērpu rotājums, kas ir nevis asprātīgs, bet smieklīgs.

Tilla svārki

Karnevāls un mazās meitenes ir vienīgās situācijas un personas, kam pieļaujams valkāt daļēji caurspīdīgos, kuplos un princeses atgādinošos svārkus no tilla.

Huligāne

Jaunieši ar apģērbu cenšas vērsties pret vecākiem, klasesbiedriem, skolotājiem un pastāvošo iekārtu, izcelties un būt oriģināli. Pieaugusi sieviete zina, ka būt oriģinālai, nenozīmē valkāt masīvus dr. Martens zābakus un kaklā karināt rindas ar ķēdēm.

Bantītes

Bantēm nav jāiziet no pieaugušas sievietes garderobes, bet ir jāsamazinās to daudzumam un jāpalielinās kvalitātei un izsmalcinātībai, tās kombinējot.

Ko tu iegūsti no fiziskām aktivitātēm?

Ko tu iegūsti no fiziskām aktivitātēm?

Tas, ka fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas katram, ir skaidrs. Bieži vien cilvēki domā, ka galvenais sportošanas mērķis ir labi trenēts augums. Tomēr sportošana dod daudz vairāk, kā tikai muskuļus un izskatu kā no žurnāla vāka.

Atbrīvojies no stresa

Fiziskas aktivitātes un kustības palīdz samazināt stresa līmeni. Mūsdienās cilvēki bieži vien cieš no paaugstināta stresa – gan darba, gan mācību dēļ. Mūsdienu dzīves ritms ir tik straujš, ka no stresa izvairīties ir ļoti grūti.

Ir dažādas metodes, kā atbrīvoties no stresa, piemēram, dažādas izklaides. Viens no izklaižu variantiem, lai mazinātu stresu ir dažādas spēles. Apmeklē vietni https://online-casinos.lv/, lai atrastu kādu vēl iepriekš nespēlētu spēli un izmēģinātu ko jaunu – iespējams atradīsi labu laika pavadīšanas veidu, kas gan mazinās stresu, gan veiksmes gadījumā – palīdzēs tev papildus nopelnīt.


Enerģijas lādiņš

Sportojot cilvēki gūst papildus enerģijas pieplūdumu. Protams, ka sportošanai ir jāizmanto enerģija, un pēc treniņa tu jūties noguris. Tomēr, ja tu regulāri sporto, tad pamanīsi, ka tavs enerģijas līmenis ir daudz augstāks, nekā tajā laikā, kad nesportoji nemaz.

Tas ir tāpēc, ka sportojot tu attīsti un palielini savus muskuļus, tāpēc ikdienas kustības neprasa lielu piepūli – tavs ķermenis ar ikdienas lietām tiek galā daudz vieglāk, nepatērējot tik daudz enerģijas kā iepriekš.

Uzlabo savu veselības stāvokli

Sports un fiziskās aktivitātes pavisam noteikti uzlabo ikviena cilvēka veselības stāvokli. Sportisti bieži vien vieglāk izvairās no dažādām slimībām tāpēc, ka ķermenis ir fiziski attīstīts. Tas gan negarantē, ka tu nekad ne ar ko neslimosi, bet saslimšanas iespēja ir daudz mazāka.

Ja ir liekais svars, tad sportošana to palīdzēs samazināt – attiecīgi arī veselības stāvoklis uzlabosies. Atbrīvošanās no liekā svara nav nepieciešama tāpēc, lai tu izskatītos kā no žurnāla vāka, bet gan tāpēc, lai būtu labāks veselības stāvoklis.

Paaugstināts pašvērtējums

Būtu labi, ja katram cilvēkam būtu adekvāts pašvērtējums – ja katrs cilvēks būtu ar sevi apmierināts. Mūsdienu laikmetā tomēr daudzi cilvēki pārdzīvo par savu izskatu – bieži vien liekā svara vai neesošu muskuļu dēļ.

Šis skaistuma kults nāk no TV un žurnāliem, kur visi cilvēki vienmēr izskatās labi, bet ieskatoties spogulī, neko tik ideālu neredzi. Ja sportosi, tad tavs ķermenis kļūs tvirtāks, nometīsi pāris liekos kilogramus un būs daudz patīkamāk skatīties spogulī. Tādējādi gan uzlabosies tavs pašvērtējums, gan arī garastāvoklis.

Laimes hormons

Sportošanas laikā izdalās tā sauktais laimes hormons – tāpēc sportošanu iesaka cilvēkiem, kuri jūtas nomākti un depresīvi. Fiziskās aktivitātes var lieliski palīdzēt.

Būtībā no sportošanas rodas daudz pozitīvu bonusu – gan fiziskais izskats, gan veselīgs un spēcīgs ķermenis, gan laba pašsajūta un garastāvoklis, gan prieks un enerģijas spars. Ir daudz pozitīvu lietu, kas ir labs iemesls, lai sevi motivētu nedaudz pievērsties sportošanai.

Nevajag pārspīlēt

Visu, ko dari – dari ar mēru. Nav nepieciešams uzstādīt olimpiskos rekordus, vai nomest svaru noteiktā laikā. Ja sāksi pārāk aktīvi sportot, tad var būt pretējs – negatīvs – efekts.

Ja sportosi pārāk aktīvi (ja iepriekš to nedarīji), tad vari viegli satraumēties vai gūt kādu savainojumu, kas neļaus turpināt sportot kā iepriekš. Ja pārāk aizrausies un katru dienu sportosi, tad nebūs enerģijas pieplūdums, jo tu neļausi savam ķermenim atpūsties.

Galvenais ir balanss it visā. Ja vēlies iegūt visas pozitīvās lietas, ko vari, kad sporto, tad nepārspīlē un dari visu pamazām. Ja pārspīlēsi, tad arī motivācija drīz vien pazudīs, nevis tad, ja visu darīsi pakāpeniski.

Slaveni un leģendāri sportisti - Brūss Lī

Slaveni un leģendāri sportisti – Brūss Lī

Brūss Lī ir slavens cīņas mākslas pārstāvis visā pasaulē, jo viņš ir filmējies neskaitāmās filmās. Viņš pārvaldīja tieši Austrumu cīņas mākslu, un tieši Brūss Lī bija tas, kurš Holivudu iepazīstināja ar Austrumu cīņas mākslu – iepriekš šāda tipa cīņas Holivudas filmās netika atspoguļotas.

Kas īsti bija Brūss Lī?

Viņš bija ne tikai aktieris, bet arī kaskadieris. Viņš pats filmās izpildīja visus savus trikus. To viņš varēja, jo lieliski pārzināja cīņas mākslu – ne katrs action filmu aktieris pats ir tik prasmīgs, ka var iztikt bez kaskadiera, kas izpilda trikus viņa vietā.

Ja vēlies izmēģināt ko jaunu un aizraujošu, tad apskati vietni www.sloti.lv. Tur tu atradīsi aizraujošas spēles ar visdažādāko tematiku – atradīsi arī dažādas piedzīvojumu un action stila spēles.

Brūsa Lī aktiera karjera

Pirms Brūss Lī uzsāka savu aktiera karjeru, viņš nopietni trenējās cīņas mākslā, kā arī apmācīja citus. Daudzi noteikti ir par viņu dzirdējuši un skatījušies filmas, kurās viņš ir filmējies.

Brūss Lī – iedvesma citiem

Īstenībā daudzi cilvēki sāka aizrauties un apgūt kādu no cīņas veidiem tieši pateicoties Brūsam Lī un viņa filmām. Tas tā vienmēr ir bijis – cilvēki iedvesmojas no saviem elkiem un varoņiem. Ir tikai pozitīvi, ja cilvēki šādi iedvesmojas un sāk nodarboties ar sportiskām aktivitātēm.

Noslēpumi un sazvērestības teorijas

Ļoti interesanta un mistērijām apvīta ir Brūsa Lī nāve. Brūss Lī nomira jauns – viņam bija tikai mazliet pāri 30. Viņš pats kaut kad teica, ka ir nolādēts un tāpēc dzīvos tikai pusi no tās dzīves, kuru nodzīvojis viņa tēvs.

Un tā arī notika – vai tā bija tikai sagadīšanās, vai arī patiešām tam bija saistība ar kādu lāstu? It kā lāstus parasti uzskata par tādām vecu sievu runām un daudzi tam netic, bet jebkas ir iespējams.

Vairākas versijas

Pastāv vairāki varianti par Brūsa Lī patieso nāves iemeslu. Viens no tiem ir audzējs – tas izskaidrotu to, kāpēc viņš nomira tik jauns, jo viņš bija fiziski aktīvs ar labi trenētu ķermeni, bet ļaundabīgi audzēji nepazūd tikai no veselīga dzīvesveida.

Ir versija, ka tas noticis tad, kad viņš bijis kopā ar savu mīļāko. Audzēja stāsts esot aizsegs, lai par viņu nerunātu sliktu, jo viņam it kā bijusi mīļākā. Šis gan šķiet gana muļķīgs iemesls, kā arī nav skaidrs no kā tad viņš nomiris šajā variantā.

Vēl ir variants, ka tas noticis narkotiku pārdozēšanas dēļ. 70-tajos gados bija iespējams veikt ekspertīzi, un narkotikas uzrādītos analīzēs, bet varbūt šo faktu kāds gribēja noslēpt. Vai arī tas vienkārši nav patiess.

Tomēr visinteresantākā versija it par “atliktās nāves” paņēmienu. Ko līdzīgu esam redzējuši Tarantino filmā Kill Bill – galvenā varone sliktajam varonim iesita pa īpašiem punktiem, un viņš nomira pēc tam, kad bija nostaigājis noteiktu soļu skaitu.

Cilvēki stāsta, ka pēdējo reizi, kad Brūss Lī bijis filmēšanas laukumā, kāds svešinieks pienācis un viņam iesitis. Pēc šiem slepenajiem sitieniem var nenomirt uzreiz – šis ilgums varot būt dažāds. Tas var notikt pēc stundas, dienas, nedēļas vai ilgāk.

Ja šis paņēmiens vispār eksistē, tad tas ir zināms tikai dažiem cilvēkiem. Šis pēdējais variants šķiet visinteresantākais, bet tas nenozīmē, ka tas arī bija īstais iemesls.

Populārākais cīņas sports - bokss

Populārākais cīņas sports – bokss

Bokss nenāk no Austrumiem, kā daudzas cīņas mākslas. Paši boksa pirmsākumi meklējami Āfrikā. Bokss ir dūru cīņa – divi pretinieki cīnās viens pret otru, izmantojot savas dūres.

Šis sporta veids ir attīstījies, un tas nav tāds, kāds tas bija pašos pirmsākumos. Iespējams, tas atšķiras diezgan būtiski. Bet visi sporta veidi laika gaitā attīstās un mainās.

Boksa popularitāte Latvijā un pasaulē

No visiem cīņas sporta veidiem tieši bokss pašlaik ir vispopulārākais visā pasaulē. Arī Latvijā tas ir tik populārs, jo Latvijā ir ļoti augsta ranga bokseris – Mairis Briedis. Liela daļa Latvijas rūpīgi seko un jūt līdzi visām viņa boksa cīņām.

Ja arī tu seko līdzi boksa cīņām vai vēl kādam citam sporta veidam, tad ieskaties vietnē https://kazinopasaule.lv/, kur varēsi atrast arī dažādus sporta totalizatorus, kur varēsi veikt likmes uz sev interesantajām sporta spēlēm un to iznākumiem. Tā ir lieliska izklaide un labs veids, kā nopelnīt nedaudz papildus naudu.

Slavenie bokseri

Slaveni bokseri, protams, ir ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, piemēram, Maiks Taisons vai Muhameds Ali. Tie ir sportisti, kuru vārdus zina cilvēki visā pasaule, pat tie, kuri par boksu vispār neinteresējas.

Bokss olimpisko spēļu sastāvā

Bokss ir sens sporta veids, tāpēc ir tikai loģiski, ka tas ir arī viens no pirmajiem sporta veidiem, kas ticis iekļauts olimpiskajās spēlēs. Olimpiskās spēles ir ļoti svarīgs notikums gan sportistiem, gan cilvēkiem visā pasaulē – ikviens labprāt gribētu iegūt sev kādu Olimpisko medaļu.

Vai bokss ir bīstams?

Bokss patiesībā ir diezgan bīstams sporta veids, jo lielākā daļa sitienu tiek veikti pa galvu. Neraugoties uz to, ka tiek izmantotas aizsargķiveres un cimdi, kas mīkstina sportistu sitienus, tāpat regulāri sitieni pa galvu nav diez ko veselīgi un patīkami. Bokseriem diezgan bieži rodas dažādas veselības problēmas tieši šī iemesla dēļ.

Austrumu cīņas ir boksa pretstats – tur nenotiek tāda brutāla kaušanās, kā boksā. Pirms boksā ieviesa ķiveres un cimdus, tas bija vēl vairāk traumējošs un nežēlīgāks sporta veids.

Kas ir bokss?

No malas izskatās, ka cilvēki vienkārši atnākuši un sit viens otru publikas priekšā. Patiesībā arī boksā ir noteikumi, kaut gan tie varētu šķist smieklīgi, ja salīdzinātu ar kādām klasiskām sporta spēlēm, kur jāiegūst vairāk punkti vai jāiemet bumba pretinieka pusē.

Bokss iedalās divās kategorijās – profesionālais un amatieru. Amatieri bokseri uzvar ar punktu skaitu, ko iegūst cīņas laikā, bet profesionālie bokseri pretinieku uzvar, ja cīņas laikā to nokautē.

Profesionālais bokss

Profesionālajā boksa mačā ir 12 raundi, katrs ir 3 minūtes ilgs. Uzvaru var gūt, ja pretinieku savaino tā, ka tas nevar turpināt cīņu vai tad, ja pretinieks nespēj piecelties 10 sekunžu laikā. Savukārt, ja abi bokseri iztur visus raundus, tad uzvar tas, kuram ir vairāk punktu – bet to izlemj tiesnesis.

Bokss dažreiz ir nežēlīgs un brutāls, bet tas ir pietiekami ienesīgs, lai cilvēkus motivētu ar to nodarboties. Pasaules līmeņa bokseri nopelna ļoti pieklājīgas naudas summas. Arī mūsu bokseris Mairis Briedis ir jau nopelnījis pāris miljonus.

Profesionālā sportā gan nauda parasti nav tas galvenais, kas motivē. Pats galvenais ir sportiskais gars un uzvaras garša. Tādai būtu jābūt katram profesionālam sportistam.

Karatē – joprojām populārs cīņas mākslas sporta veids

Karatē – joprojām populārs cīņas mākslas sporta veids

Karatē visticamāk ir pats populārākais no cīņas sporta veidiem, ja par to veiktu aptaujas. Jau pirms gadiem 15 karatē bija populārs bērnu hobijs – daudzās vietās gan Latvijā, gan citur pasaulē piedāvāja apgūt šo mākslu. Tas gan vairāk bija kā brīvā laika pavadīšanas veids – kaut kas ar ko nodarboties ārpus skolas.

Karatē popularitāte Latvijā

Šobrīd tas Latvijā ir joprojām aktuāls, kaut gan šī popularitāte ir nedaudz kritusies. Agrāk šis cīņas sports veids bija tik populārs pateicoties 90-to gadu filmai Karatē bērns.

Ja tev interesē dažādas spēles – ne tikai reālajā dzīvē, bet arī internetā, tad uzzini visu par bezmaksas kazino spēlēm kazino247 vietnē. Iespējams, ka vari atrast arī kādu spēli ar cīņas mākslas motīviem.

Karatē vēsture

Karatē nāk no Japānas, tāpat kā daudzi citi cīņas mākslas veidi. Lai trenētos karatē, nav nepieciešami nekādi papildus aksesuāri kā, piemēram, hokejā – vajadzīgs tikai attiecīgs tērps.

Karatē cilvēkus attīsta gan fiziski, gan garīgi. Karatē ir saistīts ar iekšējo pasauli, galvenā doma nav tikai kāda piekaušana vai savstarpējs cīniņš. Karatē ir arī cīņa pašam ar sevi.

Kad sākt treniņus?

Ar karatē var nodarboties jau bērnībā, kā jau lielākajā daļā sporta veidu – tas pat ir ieteicams. Jo agrāk, jo labāk.

Lai visu pareizi apgūtu, sākumā būs jāiet pie pasniedzējiem, jo ar pašmācību to apgūt nevarēs. Arī tad, ja gribi ar to nodarboties tikai kā ar hobiju. Latvijā ir dažādi karatē klubi, kuros var ar to nodarboties.

Kāds labums no karatē?

Karatē attīsta ļoti daudz ko – spēku, izturību, pašsajūtu, dažādas muskuļu grupas, uzlabo stāju utt. Šis sporta veids ir gan fizisks, gan garīgs. Ar karatē palīdzību bērniem var iemācīt disciplīnu.

Mūsdienās bērniem bieži vien tiek atļauts viss un bieži var novērot, ka bērni neprot tā īsti uzvesties, vai arī vecāki nespēj tikt ar bērniem galā. Karatē būs lieliska izvēle, ja bērnam ir šādas disciplīnas problēmas vai arī ir pārāk daudz enerģijas.

Sporta veids ikvienam

Ar karatē var nodarboties pilnīgi jebkurš, kurš to vēlas. Protams, tas gan ir hobija līmenī. Ja ir vēlme ar to nodarboties profesionālāk vai apmācīt citus, tad būs konkrētas prasības, kas jāievēro, piemēram, ideāla fiziskā forma.

Ar karatē var nodarboties gan puiši, gan meitenes. Šis sporta veids nav izteikti sievišķīgs vai vīrišķīgs, tāpēc tas būs piemērots ikvienam. Kaut gan biežāk var redzēt tieši puišus, kuri vēlas apgūt karatē, jo meitenes tik bieži neinteresējas par cīņas mākslas sporta veidiem.

Karatē gan nav no tiem brutālākajiem cīņas mākslas veidiem, tāpēc arī meitenes par to interesējas arvien vairāk. Bokss vai MMA noteikti ir daudz brutālāks sporta veids, kas nebūt neaizrauj tik daudz meiteņu.

Karatē sistēma

Karatē visu apgūst pakāpeniski. Katru gadu jākārto eksāmeni jeb pārbaudījumi, lai iegūtu jostu atbilstoši savam līmenim un prasmēm. Jostas krāsa nosaka tavu meistarības līmeni.

Karatē sacensības

Ir dažādas sacīkstes, kurās var piedalīties, ja ir tāda vēlme. Karatē ir viens no pateicīgākajiem sporta veidiem – tas nav traumatisks, lai arī ir cīņas sporta veids. Jebkurā sporta veidā var satraumēties, bet nevar salīdzināt karatē ar, piemēram, hokeju.

Karatē iemācīs gan labu līdzsvara izjūtu, gan koordināciju, tāpēc šis sporta veids ir piemērots hobijs neveikliem cilvēkiem. Cilvēkiem, kuriem ir tieksme savainoties, aizķeries pašiem aiz savām kājām, vai arī nokrist uz līdzenas vietas.

Kā kopt naudas koku?

Kā kopt naudas koku?

Biezlape, krasula, naudas koks ar tik dažādiem nosaukumiem pazīstam šo augu, kas pārliecinoši ieņem vietu populārāko telpaugu vidū. Naudas koks ir šķietami pieticīgs, tomēr arī tam ir savas prasības, ko vajadzētu ņemt vērā. Kā pareizi audzēt un kopt naudas koku – par to uzzināsiet šajā rakstā.

Krasula ir kokam līdzīgs sukulents. Tā lapas ir biezākas nekā citiem augiem, tādējādi ļaujot tam pielāgoties dzīvei smilšainā augsnē un pārciest ilgstošu sausumu. Krasulas dzimtene ir karstie un skarbie Dienvidāfrikas tuksnešu plašumi un klinšu nogāzes, un Eiropā augs ieradās līdz ar angļu un spāņu pasaules apceļotājiem aptuveni 18. gadsimtā. Savukārt Latvijā šo istabas augu ieviesa vācu muižkungi. Mūsdienās audzētāji un lielveikali piedāvā iegādāties dažādas naudas koka šķirnes, kas atšķiras galvenokārt ar lapu lielumu, formu un krāsu dažādību. Arī augstums var būt atkarīgs no sugas – naudas koks var izstiepties pat 1,5 metrus garš. Taču pamatā mājās audzējam divu veidu krasulas – olveida jeb portulaku krasulu (Crassula ovata) un kokveida krasulu (Crassula arborescens), ko tautā sauc par naudas kokiem. Tā kā Latvijā Naudas koks ir pazīstams ne tikai kā koks, bet arī kā kredītu salīdzinātājs, kurš ļauj salīdzināt visus kredītus, šo koku droši saukt par koku, kurš piesaista naudu.

Ziemā gaidi naudas koka ziedus

Lai gan ierastāk ir redzēt tikai zaļo lapotni, krasula arī zied. Maldīgs ir uzskats, ka krasula uzziedēs vienīgi pirms bojāejas vai tad, ja īpašnieks nebūs to pienācīgi laistījis. Ja tā vasarā būs saņēmusi gana daudz saules, ziemā atpūtusies, nebūs pār mēru laistīta vai mēslota, ap decembra beigām tā krāšņi uzziedēs ar sīkiem baltiem vai maigi rozā ziediņiem. Augs, kurš labi jutīsies, ziedēs jau pirmajā gadā pēc iegādes un pēc tam katru ziemu ar ziediem priecēs saimnieku.

Krasulas stādīšanai sagatavo piemērotu augsni

Krasula labi jutīsies irdenā, nedaudz smagnējā, taču ūdens caurlaidīgā augsnē. Vispiemērotākā būs velēnu trūdzeme, taču tikpat labi augs jutīsies arī dārza augsnes un grants maisījumā proporcijā viens pret vienu. Nabadzīgāku dārza augsni var uzlabot ar nelielu komposta piejaukumu. Veikalos nopērkamās universālās kūdras augsnes nederēs, jo tās uzsūc daudz mitruma un ilgstoši to saglabā, kas naudas koka saknēm nenāks par labu, īpaši, ja telpa ilgstoši ir vēsa.

Pārstādītus augus nemēslo, jo jaunajā augsnē ir pietiekami daudz barības vielu. Vecākus augus var mēslot ar sukulentiem paredzētu mēslojumu reizi gadā, vēlams pavasarī. Sukulentiem lieto mazākas koncentrācijas mēslojumu nekā citiem augiem.

Stabils pods un mērens mitrums naudas koka labsajūtai

Būtiski ir izvēlēties pareizā lieluma podu. Svarīgākais, lai tas spēj noturēt biezlapes smago vainagu un neapgāžas. Tam nevajadzētu būt dziļam. Krasula labi augs standarta lieluma podiņā. Savukārt, ja esi nolēmis veidot miniatūro bonsai kociņu, droši vari izvēlēties lēzenu, taču platu podu. Pati izplatītākā kļūda krasulas kopšanā ir pārlieku bagātīga laistīšana.

Laistīšanas biežums atkarīgs no temperatūras telpā un gadalaika, taču arī vasarās būs gana, ja naudas koku aplaistīsi vien reizi nedēļā.

Savukārt ziemas periodā pietiks ar laistīšanu reizi divās vai pat trijās nedēļās atkarībā no temperatūras telpā. Jo vēsāka telpa, jo retāk augs jālaista. Svarīgi atcerēties, ka laistīšanai jābūt mērenai, ūdenim nekādā gadījumā nevajadzētu krāties puķu poda šķīvī.

Ļauj augam atpūsties

No novembra līdz februārim augam ir miera periods. Tas nozīmē, ka krasula labāk jutīsies vēsākās telpās – 10 līdz 14 grādos. Šādu temperatūru vieglāk būs nodrošināt mājās, kur ir regulējama gāzes vai krāsns apkure. Ja telpā vajadzīgo temperatūru nodrošināt neizdodas, krasulu var pārnest uz kādu vēsāku vietu, tomēr jāatceras, ka katra pārvietošana augam rada stresu, kas savukārt var ietekmēt tā augšanu. Neatkarīgi no telpas temperatūras miera periodā naudas koks jālej retāk nekā pārējā laikā.

Nebaidies biezlapi apgriezt

Pēc katra miera perioda agrā pavasarī naudas koku ieteicams apgriezt, tā attīrot vainagu no vecajām lapām un ziemas periodā izstīdzējušajiem zariem. Krasulai piemīt lieliska spēja atjaunot lapas un dzinumus, tāpēc tās vainagu droši var paretināt par vienu trešdaļu. Zaru apgriešanai labi noderēs dārza šķēres vai ass nazis. Ja no kāda zara gribas atbrīvoties, tas jānogriež līdz pašam stumbram, taču zarus var arī tikai saīsināt. Ja vietas diezgan, naudas koku var audzēt lielu, taču nereti palodzes, uz kurām tas gozējas, ir visai šauras, tāpēc vainaga viena puse būs piespiesta pie loga, bet otra nokarāsies un nesaņems pietiekami daudz saules gaismas. tas ir vēl viens iemesls, kāpēc vainagu vajadzētu kopt.

Raksturīgākās naudas koka kaites

  • Puvi var izraisīt pārlieku bagātīga laistīšana. Pirmā pazīme ir lapu biršana un to neveselīgi dzeltenā krāsa. Var mēģināt augu kādu laiku nelaistīt, taču, ja tas nepalīdz, uzmanīgi izņem krasulu no podiņa un uzliek uz avīzes, lai notek ūdens. saudzīgi nokrata zemi un apskata saknes. ja tās ir bojātas, jāapgriež līdz dzīvajām vietām. ja bojāts ir arī stumbrs, tam tāpat jāizgriež bojātās vietas un jāapkaisa ar kokogļu pulveri. tad pārstāda jaunā augsnē. krasulai jebkuru auga daļu – stumbru, galotni, zarus, lapas – var viegli apsakņot.

  • Biezlapes postošākā sērga ir pūkainā bruņuts. Kaitēkļu oliņas ir ļoti sīkas un ar neapbruņotu aci nav saskatāmas.Tās mājās var ierasties ar jaunu augu. Nereti tās var savākt ar apģērbu, kad izejam cauri veikalam, kurā uz augiem dzīvo šie kaitēkļi. Varbūt esam aptaustījuši slimu augu un pēcāk pieejam apčubināt savu naudas koku. ar bruņuti ne vienmēr ir iespējams cīnīties, taču var izmēģināt vienkāršu metodi – ar 40% stipru spirta šķīdumu ar otiņu apstrādā katru lapu, papildus apgriežot ļoti bojātās lapas un zarus. Tas jādara vairākkārt.

Fenšui piekritējiem

Starp citu, naudas koka spēku atzīst arī fenšui piekritēji. Tāpēc to labāk novietot mājas dienvidaustrumu daļā, zemē ap to iekaisīt daudz sīku monētu, bet pie lapām – piestiprināt banknotes. Monētiņas laiku pa laikam nomazgā, banknotes ieliek maciņā, bet to vietā piestiprina jaunas. Tas aktivizējot naudas apmaiņu mājās.

Vai naudas koks vairo bagātību?

Lai vairotu labklājību, mainītu dzīvi vai likteni, ar naudas koka audzēšanu vien būs par maz. Tomēr tas var palīdzēt koncentrēties – ja rūpīgi un pacietīgi kopsim augu, visdrīzāk tāpat izturēsimies arī pret saviem darba pienākumiem. Un tas atmaksāsies.

Ārstnieciskās īpašības

Lai arī daudzi šī auga īpašnieki to nemaz nezina, krasulai piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Auga lapās esošā sula noder sasitumu un sastiepumu ārstēšanā, mazina tūsku un sāpes lapsenes koduma gadījumos, ar to var ārstēt varžacis, un tā lapas noder, ja spiež kurpes. Krasulas lapiņai ar nazi noskrubina plēvīti līdz mīkstumam, tad to liek uz sāpošās vietas vai varžacs un piestiprina ar plāksteri. Nākamajā dienā sāpes būs mazinājušās un āda kļuvusi mīkstāka. Šādu procedūru var atkārtot vairākkārt. Augs palīdz angīnas sasirgšanas gadījumos atbrīvoties no kakla iekaisuma sāpēm. Kakla sāpju gadījumā pa vienai trešdaļai no lapas vajag košļāt aptuveni trīs reizes dienā, taču pārējos gadījumos lapas sula ir jāierīvē uz ārstējamās vietas un jānofiksē ar marles saiti. Šīs ārstnieciskās īpašības der atcerēties, jo situācijās, kad kaut kas būs nepieciešams, dabiskās zāles būs rokas stiepiena attālumā.

Ko darīt, ja plaisā papēži

Ko darīt, ja plaisā papēži

Tuvojoties gada siltajai sezonai, daļa no mums ar nepacietību gaida mirkli, kad varēsim apnicīgos zābakus nomainīt pret vieglām un skaistām kurpītēm. Taču jāatceras, ka to valkāšana paredz arī glītas un koptas pēdas. Gadījumā, ja pēc ziemas tavu pēdu āda ir sausa un cīnies ar plaisājošiem papēžiem, šajā rakstā uzzināsi, kā atbrīvoties no tik nepatīkamajiem un nepievilcīgajiem ādas sabiezējumiem un plaisām pēdu virsmā.

Veselai papēžu ādai jābūt elastīgai un mīkstai, bet pietiekami blīvai, jo uz to tiek izdarīts spiediens, cilvēkam kustoties. Sausi, raupji papēži ir pirmā pazīme, ka to kopšana atstāta novārtā. Ja tā noticis, plaisas var kļūt lielākas un dziļākas, tajās vieglāk iekļūst baktērijas, āda var iekaist un radīt sāpes staigājot.

Cilvēkam pārvietojoties, pēdas izjūt nepārtrauktu spiedienu, tāpēc sabiezējušais ragslānis veidojas kā aizsargslānis audiem. Pēdām izjūtot lielu spiedienu (ilgstoša staigāšana, neērti apavi, u.tml.), ādas biezēšanas process palielinās, un biezais ādas slānis veidojas ātrāk.

Tomēr to var veicināt arī stāvošs darbs un vispārējas veselības problēmas, piemēram, vielmaiņas traucējumi vai diabēts, vitamīnu trūkums (piemēram, A un E), kāju sēnīte, liekais svars, nepiemēroti apavi, plakanā pēda, nepareizi veikts pedikīrs vai pat nepietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana. Tāpēc pēdu ādai jāpievērš uzmanība, jo tā var signalizēt par organisma kopējo stāvokli.

Lai papēži neplaisātu, jāatceras, ka pēdu pareiza apkope sākas ar zeķu un apavu izvēli, jo, piemēram, pastiprinātas svīšanas problēmas sākas tieši ar neatbilstošu – pārāk ciešu, platu vai sintētisku apavu izvēli, kā arī sintētiska materiāla zeķu nēsāšanu.

Ir būtiski izvēlēties kokvilnas zeķes. Uzmanība jāpievērš arī apavu apkopei – jāizmanto apavu aerosols, kas novērsīs mikrobu rašanos apavos. Ieteicams diendienā, īpaši siltā laikā, nelietot vienus un tos pašus apavus.

Rūpējoties par pēdu higiēnu, jāatceras, ka, lai mājas apstākļos veiktu pilnvērtīgu pēdu apkopi, nepieciešami vien daži palīglīdzekļi – pēdu vīle, pumeks, ziepes (vēlams lietot ziepes ar neitrālu pH līmeni vai ziepes bērniem), kāju krēms (barojošs un atjaunojošs vai mitrinošs un atsvaidzinošs), nagu knaiblītes, kāju mērcēšanai pievienojamie sāļi un nagu eļļa.

Būtiskākais, rūpējoties par pēdām ikdienā, ir regulāra kāju mazgāšana. Kājas reizi dienā, vēlams vakarā, jāmazgā zem tekoša ūdens. Kāju mazgāšanai var izmantot ziepes. Tomēr katru dienu ziepes lietot nevajadzētu, jo ikdienas lietošana var sausināt pēdu ādu, kā arī izmainīt ādas dabisko mikrofloru, kas nozīmē, ka baktērijas pierod pie ziepju sastāva un izdzīvo. Pēc mazgāšanas kājas jānosusina, īpašu uzmanību pievēršot arī pirkstu starpām, jo nenosusinātas, mitras pirkstu starpas sasūt un palielinās sēnīšu infekcijas risks.

Pēc pēdu mazgāšanas ieteicams pēdas ieziest ar atbilstošu barojošu un atjaunojošu krēmu vakarā vai mitrinošu un atsvaidzinošu krēmu no rīta (pastiprinātas svīšanas gadījumā jāizmanto tikai atsvaidzinošs, mazliet mitrinošs krēms). Krēmu lietošana palīdzēs kājām uzturēt dabisko mitruma līmeni.

Rūpīgāku pēdu apkopi, kas ietver arī ādas noberšanu ar vīli un pumeku, vēlams veikt reizi nedēļā.

Kā kopt plaisājošus papēžus

Ja āda uz papēžiem ir izteikti sausa, sabiezējusi un plaisā, no tās nāksies atbrīvoties pakāpeniski. Atbrīvošanās no sausas ādas uz papēžiem ir īpaši būtiska, jo, tai sākot plaisāt, rievās var uzkrāties mikrobi un izraisīt nopietnas infekcijas.

Nekādā gadījumā sabiezējumus nedrīkst griezt ar šķērēm, jo šādā veidā iespējams iegūt infekcijas. Farmaceits uzsver, ka būtiski ik pēc diviem mēnešiem mainīt pumeku un pēdu vīli (pat, ja tie netiek intensīvi izmantoti), jo šo instrumentu raupjās virsmas ir ļoti labvēlīga vide mikrobu un sēnīšu infekciju attīstībai. Sausu papēžu ārstēšanai var izmantot eļļas, piemēram, propolisa – eļļas šķīdumu. Var veikt rīcineļļas procedūras un uz nakti papēžiem uzlikt kompresi – siltā rīcineļļā samērcētu marli. Sausu papēžu ārstēšanai var izmantot arī bišu vaska ziedi.

Ja papēžu plaisas ir dziļas, sāpīgas un asiņo, kā arī pašu spēkiem tās neizdodas saārstēt, tad jādodas pie speciālista – podologa, kurš ar speciāliem instrumentiem apstrādās papēžu plaisas un ādu, tā paātrinot brūču sadzīšanu. Vienlaikus speciālists noskaidros problēmu iespējamos iemeslus un sniegs rekomendācijas turpmākai ādu kopšanai, kā rezultātā ļoti būtiski uzlabosies arī pašsajūta.

Plaisu profilaksei un gludai pēdu ādai podologi kabinetos piedāvā parafīna vanniņas. Tās katrs var izmēģināt arī mājās, taču procedūra ir diezgan laikietilpīga. Aptiekā nopērk parafīnu, izkausē karsta ūdens peldē, ar roku pārbaudot temperatūru, lai nav par karstu un var iemērkt pēdu. Ja vēlas, smaržai var iepilināt kādu ēterisko eļļu, piemēram, rožu vai lavandas. Tad kājas iemērc parafīnā – vienu, otru, trešo reizi un pat ceturto, ja gribas –, lai uz pēdām veidojas tādas kā zeķītes. Pēc tam pēdas ietin dvielī vai folijā un patur apmēram pusstundu, kamēr vēl jūtams siltums. Pēc tam zeķītes noloba. Pēc šīs procedūras āda kļūst elastīga un gluda.

Noderīgi padomi papēžu kopšanā

  • Ārstnieciskajā pedikīrā pamēģini parasto vazelīnu – vakarā vai no rīta tīrus papēžus sasmērē ar kārtīgu kārtu, aptin ar pārtikas plēvi un paturi 15-30 minūtes. Labi dziedē plaisas un mīkstina. Veco ādu rīvēt nost tikai sausai kājai, nevis izmērcētai.

  • Samaisi šķīdumu, kas sastāv 1:1 no glicerīna un etiķa. Nopērc vienu pudelīti glicerīna, pārlej lielākā trauciņā un tikpat lielā daudzumā klāt pielej etiķi. Katru vakaru ar šo sasmērē (ja nepiemirstas) pēdas pēc mazgāšanas. Tas gan mīkstina, gan aizsargā no sēnītes. Un to nemaz nevajag darīt visu laiku, kad jūti, ka vajag, tad kādu periodu atkal pasmērē.

  • Taisot pedikīru, vienkāršākais un efektīvākais veids sausas ādas mīkstināšanai ir citrona sula, kas apgādās ādu ar C vitamīnu. Pārgriez citronu un ar to kārtīgi iesmērē pēdu. Uzreiz var pamanīt, kā āda kļūst maigāka. No plaisām gan uzreiz tā netiksi vaļā, bet rezultāts uzreiz būs redzams. Uz nakti sasmērē pēdas ar to citronu, kāp vilnas zeķēs un no rīta redzēsi – āda būs maigāka.

  • Ja ir rabarberi, smērē papēžus ar rabarberiem (noplūc kātu un ieberzē), protams, vajag lietot arī krēmu un saudzīgi izturēties pret kājām. Vairāk šķidruma jādzer!

  • Paņem pumeku un paberzē papēdi no ārējās malas uz iekšu vienā virzienā pa ādas līnijām. Ja ir stipri sabiezējumi, veic procedūru divas reizes nedēļā un vēlāk reizi, bet nebirstē uz priekšu un atpakaļ. Paliks spuras un āda arī nejutīsies labi. Piecas līdz septiņas reizes tā paberzē sausas pēdas un tad nomazgā kājas. Laba ir kontrastduša. Tad nosusini un sasmērē pēdas plānā kārtiņā ar eļļiņu. Der, ja mājās ir pieejama, “Extra virgin olive oil” vai kāda no auksti spiestajām eļļām, kas paredzēta arī iekšējai lietošanai. Ir jūtams progress, var lietot arī gēlu vai losjonu.

  • Var izmēģināt burkānu sulas maskas. Izspied sulu spiedē un pāri palikušo biezumu putriņu liec uz pēdām, aptinot ar pārtikas plēvi. Atstāj uz kādām 20 minūtēm, tad noskalo.

  • Papēžu mīkstināšanai – balto mālu aplikācijas. No māla uztaisi putriņu. To saloki marlītē un uzliec uz papēža. Procedūras ilgums ir 10- 15 minūtes.

  • Pamēģini paštaisītu skrubi – medus + soda + citrona sula. Labi mīkstina ādu.

Kā pareizi kopt apavus

Kā pareizi kopt apavus

Ielas apaviem ir nepieciešama regulāra kopšana gluži tāpat kā sejas un roku ādai. Tie katru vakaru ir jānotīra, jāizžāvē, jāpabaro, kā arī ik pa laikam jānoklāj ar speciāliem aizsardzības līdzekļiem. Ja ievērosiet šajā rakstā turpmāk minētos vienkāršos apavu kopšanas noteikumus, tie kalpos ne vienu sezonu vien.

Jāapzinās – ja apavus nekopj, pat par visdārgāko naudu iegādātie un augstākās kvalitātes zābaki un kurpes ātri vien zaudēs savu formu un izskatīsies novalkāti. Ziemas sezonā tas ir īpaši būtiski, jo ikdienas stihiju – mitruma, sniega, sala, sviedru, sāls, strauju temperatūras maiņu, biežas samirkšanas un izžūšanas – iespaidā var tikt sabojāti pat vislabākie zābaki. 

Pirmapstrāde

Apavi, pirms tos sāk valkāt, noteikti jāapstrādā ar pretmitruma līdzekli – impregnētāju. Protams, ražotājs ir jau uzklājis atbilstošus krēmus, taču apavi pēc ražošanas uzreiz nenonāk pie īpašnieka, kādu laiku pastāv noliktavu un veikalu plauktos, kur āda apkārtējās vides ietekmē kļūst sausāka. Kad apavus pirmoreiz noklāj ar pretmitruma līdzekli – impregnētāju, tam jāļauj ievilkties vismaz 24 stundas. Turpmāk jāapstrādā iepriekšējā vakarā, mirkli pirms došanās laukā nav jēgas to darīt, jo līdzeklis nepagūst ādā iekļūt dziļāk.

Apavu kopšanas līdzekļu ražotāji katrs piedāvā savu pretmitruma līdzekļu versiju. Tie lielākoties ir universāli – piemēroti visiem materiāliem, no kā ražoti zābaki vai kurpes.

Pēc pirmapstrādes apavi ar impregnējamo līdzekli jāapstrādā retāk – ja laukā līst lietus vai ir slapjdraņķis, pāris reižu nedēļā, ja sauss, reizi mēnesī. Šis līdzeklis gan pabaro ādu, gan aizver ādas poras, tādējādi apgrūtinot mitruma iekļūšanu apavos.

Ikdienas rituāls

Zābaku un kurpju ikdienas kopšanas arsenāla neiztrūkstoša sastāvdaļa ir apavu krēms. Gluži kā zobu tīrīšanai vakaros par ieradumu vajadzētu kļūt kurpju vai zābaku kopšanai un ieziešanai ar krēmu vai vasku. Piemēram, vietējā ražotāja “Seal” apavu krēmi ar zīmolu “Vici” gan labi aizsargā, gan baro, gan pievienotais dabīgais vasks apaviem piešķir spīdumu, šajā nolūkā var izmantot arī apavu vasku. Tas veiks visas tās pašas funkcijas ko krēms, pie tam vēl veidos aizsargslānīti, kas atgrūdīs mitrumu un netīrumus. – Tā gluži nenotiks, ka sausiem apaviem izkāpsiet no dubļu plančkas vai sāls putras, taču mazāks kaitējums gan būs, jo āda poras jau ir piesātinātas ar apavu kopšanas līdzekli, tāpēc sālim grūtāk iekļūt ādas struktūrā.

Ziemā, kad uz pilsētas ietvēm sāk kaisīt sāls un smilšu maisījumu, kas nodara lielu kaitējumu apaviem, tie jātīra vēl rūpīgāk. Vakarā, atgriežoties mājās, zābaki vispirms jānoslauka ar drāniņu, lai noņemtu sāls maisījuma paliekas. – Ja sāls ieēdies ādas porās, vajadzēs izmantot jaudīgāku “artilēriju” – apavu šampūnu vai apavu tīrīšanas putas. Šos līdzekļus ražo gan gludai ādai, gan zamšādai un nabukam.

Apavu tīrīšanas putas it īpaši noderēs zamšādas zābaku un kurpju valkātājiem. Neiztikt arī bez šim apavu materiālam paredzētajām birstītēm, ar kurām iespējams gan uzbužināt zamšu, gan iztīrīt nelielus traipus un apavu salaiduma vīles. Savukārt brīdī, kad zamšādas apavi zaudējuši savu sākotnējo krāsu, var izmantot krāsas atjaunotāju, piemēram, poļu ražotāja Coccine piedāvāto zilo, brūno vai melno krāsu, kas fasēta aerosola flakonā.

Zamšādu un nubuku nedrīkst mazgāt. Tauku traipus izņem ar karstu ūdeni vai šķīdinātāju. Zamšādu var labi notīrīt, ja patur virs tvaika, bet pēc tam tīra ar īpašu birstīti. Ja zamšādas apavi ļoti netīri, tos tīra ar ziepjūdeni, kam pievienots ožamais spirts. Pēc tīrīšanas vēlams apstrādāt ar mitrumu aizturošu preparātu.

Savukārt lakādas apavus nav ieteicams valkāt, ja gaisa temperatūra ir zemāka par 0 grādiem, jo tad tie plaisā. Izmantojiet arī speciālos kopšanas un aizsardzības līdzekļus, kas atjaunos lakādas spīdumu. Vienkāršai lakādas tīrīšanai izmantojiet mitru auduma lupatiņu.

Divi pāri

Lai zābakus vai kurpes ilgāk uzturētu nevainojamā kārtībā, vajadzētu būt vismaz diviem sezonas apavu pāriem. Kamēr viens žūst un atkopjas pēc valkāšanas, otru velk kājās un dodas ielās. – Uz apaviem iedarbojas ne vien ārējās vides apstākļi, bet tiem kaitējumu nodara arī valkātājs, piemēram, svīstot kājām, apavi kļūst mitri no iekšpuses. Lai novērstu apavu mitrināšanu no iekšpuses, var izmantot ieliekamās zolītes, kuras vakarā izņem un izžāvē.

Zābakus vai kurpes noteikti nedrīkst žāvēt uz radiatoriem vai karstas krāsns, jo tādējādi tiks sabojāts gan materiāls, no kā ražoti apavi, gan zole, kas var sākt plaisāt. Lai atvieglotu žāvēšanas procesu, ražotāji piedāvā elektrisku ierīci – žāvētāju. Katrā zābakā vai kurpē ieliek pa pelītei, ieslēdz ierīci un dažas stundas ļauj tai darboties. Žāvētājs, sakarstot līdz +30 °C, vienmērīgi izžāvē samirkušos apavus. Pēc tam no rīta ar baudu varēsit uzvilkt siltus zābaciņus.

Noderīgi padomi:

  • Ja kurpes ir pārāk šauras, piebāziet tās pēc iespējas ciešāk ar saburzītu, mitru avīzi vai nomizotiem kartupeļiem. Ļaujiet lēnām izžūt, pēc tam velciet kājās.

  • Paildziniet korķa papēžu kalpošanu, pārklājot tos ar caurspīdīgu nagu laku.

  • Nelieciet kurpes cieši vienu pie otras. Ja tā darīsiet, tās zaudēs formu un sāks ātrāk nelabi ost ventilācijas trūkuma dēļ. Labākā izvēle ir garderobe ar īpašiem nodalījumiem apaviem.

  • Nekad neglabājiet kurpes plastmasas maisiņā, jo tās nevarēs elpot. Tā vietā izvēlieties audekla maisiņu vai glabājiet kurpes spilvendrānās.

  • Lietojiet kurpju ieliekamos, lai tās saglabātu formu. Lētāka, bet tikpat efektīva alternatīva ir piebāzt apavus ar vecām zeķubiksēm, kas piepildītas ar saplucinātām avīzēm.

  • Kurpju ieliekamo vietā apavu saplakšanu tāpat var novērst, tās piebāžot ar vairākām kārtām sarullētu avīžu.

  • Neļaujiet ādas zolēm uzsūkt ūdeni, laiku pa laikam tās pārklājot ar rīcineļļu.

  • Cietas teļādas kurpes ieziediet ar ūdens un piena maisījumu, lai tās atkal kļūtu mīkstas, pēc tam nospodriniet.

  • Notīriet švīkas no ādas apaviem, norīvējot tās ar vates pikuci, kas samērcēts nagu lakas noņēmējā bez acetona.

  • Lieciet ādas apaviem spīdēt, norīvējot tos ar vazelīnu vai bērnu eļļu. Arī veca āda atgūst mirdzumu, ja to ierīvē ar uz pusēm sagrieztu sīpolu. Atcerieties to pēc tam kārtīgi nopulēt.

  • Ziemā pirms uzvilkšanas ādas kurpes sasildiet, lai to virsma nesasprēgātu.

  • Saglabājiet ādas apavu elastīgumu, uzklājot nedaudz glicerīna.

  • Lai no zamša notīrītu eļļainus traipus, pamēģiniet uzklāt nedaudz talka pulvera un atstājiet to pa nakti, pēc tam ar suku notīriet.

  • Ūdeni un citus traipus no gludas ādas kurpēm notīriet, tās noslaukot ar pusi sīpola vai nelielu daudzumu citrona sulas. Ļaujiet laiciņu iedarboties un tad nospodriniet apavus.

  • Baltas auduma vai audekla kurpes mazgājiet ar rokām vai arī ielieciet tās veļas mazgājamā mašīnā, neieslēdzot žāvēšanas režīmu.

  • Apspurušu kurpju šņoru galus iemērciet caurspīdīgā nagu lakā vai notiniet ar caurspīdīgu līplentu, lai atkal varētu viegli ievērt kurpju caurumiņos.

  • Piesvīdušās kurpēs iesmidziniet talka pulveri, ļaujiet iedarboties pa nakti, pēc tam izpuriniet kurpes.

  • Iekšējās zoles arī var notīrīt ar talka pulveri. Izņemiet tās no kurpēm, uzberiet pulveri tādā pat veidā, ļaujiet iedarboties un tad noslaukiet.

Pašgatavots apavu krēms

Viegli pagatavot bezkrāsainu apavu krēmu gludai ādai no šādām sastāvdaļām:

  • 150 g vazelīna;
  • 10 g bišu vaska granulu;
  • 2 tējkarotes verdoša ūdens;
  • 5 g ziepju pārslu.

Izkausējiet vazelīnu un vasku ūdens peldē, pēc tam pielejiet verdošu ūdeni un ziepju pārslas. Samaisiet ar karoti vai sakuliet ar kuļamo slotiņu. Uzglabājiet stikla pudelē vai burkā. Maisījumu var uzglabāt aptuveni sešus mēnešus. Pēc lietošanas visus izmantotos priekšmetus rūpīgi nomazgājiet.

Kā izvēlēties pannu?

Kā izvēlēties pannu?

Panna ir ikvienas virtuves svarīga sastāvdaļa. Piekritīsiet, ka mūsdienās būtu ļoti grūti iztēloties virtuvi, kurā nav pannas. Lai gan var šķist, ka izvēlēties pannu ir vienkārši, tomēr tās var izšķirt pēc dažādiem izmēriem, veidiem, svara, materiāliem, un pat stiprinājumiem. Kā izvēlēties sev atbilstošāko pannu – par to šajā rakstā.

Pannu veidi

  • Dziļās pannas – universālas pannas cilvēkiem, kas mājās vienā pannā vēlas gan cept ēdienus, gan pagatavot sautējumus un mērces.

  • Seklās pannas – ēdienu cepšanai.

  • Pannas ar noņemiem rokturiem – ļoti parocīgas uzglabāšanai-neaizņem daudz vietas; iespējams ievietot cepeškrāsnī.

  • Grillpannas atpazīstamas pēc uz tās iekšējās virsmas esošajām rieviņām, kas paredzētas, lai pagatavotā gaļa/zivs pagatavotos sulīgāka

  • Wok pannas konusveida pannas, kas paredzētas Āzijas ēdienu gatavošanai.

  • Olu un pankūku pannas gan vienai pankūkai, gan vairākām (apaļi nodalījumi katrai pankūciņai atsevišķi).

Pannu materiāli

Dažāda materiāla pannas ir piemērotas dažādiem mērķiem. Vispārīgi – nepiedegošais klājums ir paredzēts mājas lietošanas, lieliski piemērots biežai lietošanai cilvēkiem, kam patīk pannas, kas ātri uzsilst, ir viegli mazgājamas un gatavošanas procesā nav jāpielieto liels taukvielu daudzums. Regulāri nav ieteicams, taču laiku pa laikam var mazgāt trauku mazgājamā mašīnā. Nav ieteicams lietot metāla virtuves piederumus. Mīnuss – nevar lietot augstās temperatūrās – tikai mazās un vidējās.

Čuguna pannas

Čuguna pannas mēs jau labi zinām no 90ajiem gadiem, joprojām iemīļotas daudzās vecmāmiņu virtuvēs. Mīnuss – smagas, īpaši, kad pilnas ar ēdienu. Jāpielieto daudz taukvielu. Pluss – sanāk lieliska kraukšķoša garoziņa. Var lietot metāla piederumus. Mēdz rūsēt – rūsa jānokasa un jāietauko panna par jaunu, apcepot taukainu gaļiņu. Var lietot augstās temperatūrās ilgstoši. Ilgi silst, bet ilgi uztur temperatūru. Nevar mazgāt trauku mazgājamā mašīnā, tikai ar rokām.

Dzelzs, nerūsējošā tērauda pannas

Dzelzs pannas pārsvarā izmantojamas profesionālajās virtuvēs. Ilgstoši iztur augstas temperatūras, var mazgāt, gan trauku mazg.mašīnā, gan ar rokām. Var lietot metāla virtuves piederumus. Jālieto liels eļļas daudzums. Pārsvarā paredzētas cepšanai augstā temperatūrā – kraukšķīgai zivij, dārzeņiem, gaļai.

Pannas ar pārklājumu

  • Nepiedegošā pārklājuma:

Lai nepiedegošo klājumu varētu vieglāk uzklāt un tam būtu labāka saķere, tiek izmantots poraināks materiāls – alumīnijs. Tas vienlaikus ir materiāls, kas strauji sakarst un ātri un vienmērīgi izplata siltumu. Tā kā trauki ar nepiedegošo klājumu ir īpaši paredzēti mājas lietošanai un īpaši tiem cilvēkiem, kas vēlas ātri un vienkārši pagatavot maltītes, šīs īpašības ir ļoti svarīgas.

  • Keramiskā klājuma:

Keramiskais pārklājums ir nepiedegošā pārklājuma paveids – parasti baltā vai gaišā krāsā. Tieši tāpat kā nepied.klājuma traukiem – korpuss izgatavots no alumīnija. Galvenā atšķirība – tam sastāvā ir pievienotas keramiskās daļiņas un gala rezultātā var lietot vēl mazāk taukvielu. Patiesībā, šie klājumi nav parocīgi, jo netur augstas temperatūras – regulāri lietojot augstus un vidējus temperatūras uzstādījumus klājums tiek pārdedzināts (nereti šis fakts tiek pavadīts ar tumšas krāsas pleķiem uz klājuma virsmas) un ēdiens sāk piedegt.

Kas jāzina, lai veikalā nopirktu labu pannu

Pirmais noteikti ir – uz kādas plīts virsmas gatavosiet? Ja jums nav indukcijas plīts virsma, derēs jebkura veikalā nopērkamā panna, taču, ja jūsu īpašumā ir indukcijas plīts virsma, tad noteikti jāpievērš uzmanība, lai iegādātā panna būtu uz tās lietojama. Panna, kas lietojama uz indukcijas plīts virsmas, ir pavisam droši lietojama uz visām parējām virsmām – indukcija ir tikai papildus īpašība, kas arī, protams, padara pašu pannu nedaudz dārgāku. Otrs, ko vajadzētu saprast – kam jums panna nepieciešama? Kādus ēdienus gatavosiet? Cik personām?

Ja meklējat universālu pannu, kas derēs, gan zivs apcepšanai, gan dārzeņiem, gan mērču pagatavošanai, vislabāk derēs panna ar nepiedegošo klājumu dziļā panna – pannas dziļā forma ļaus viegli pagatavot, gan sautējumus, gan apcept ēdienu, pie tam izmantojot nelielu daudzumu taukvielu. Pannas ar nepiedegošo klājumu ir lieliski piemērotas ikdienas lietošanai, kad mūsu steidzīgajā ikdienā mums ir svarīgi, lai lietas būtu funkcionālas, viegli kopjamas un par saprātīgu cenu.

Ja meklējat pannu, kas paredzēta jums vienam, brokastu olas pagatavošanai, piemērota būs seklā nepiedegošā klājuma panna nelielā izmērā, piemēram, 20cm.

Ja panna nepieciešama gaļas pagatavošanai vislabākā izvēle būs čuguna vai nerūsējošā tērauda panna – materiāls, kas iztur augstas temperatūras un tādejādi ļauj pagatavot kraukšķīgu gaļu no ārpuses, bet sulīgu no iekšpuses. Ar nepiedegošā klājuma pannu šādu efektu nebūs iespējams panākt, jo tās neiztur augstas temperatūras un tādejādi kraukšķīgā miziņa nebūs tāda, kā iepriekš minētajās pannās.

Trešais – pievērsiet uzmanību jūsu plīts riņķu lielumam (indukcijas plītij šādas problēmas nebūs) – nepērciet pannu, kas ir lielāka vai krietni mazāka par riņķiem, kas atrodas uz jūsu īpašumā esošās plīts virsmas. Pannas diametram jāatbilst riņķa diametram, citādi pastāv liels risks apdedzināt pannas malas/rokturus un nevajadzīgi patērēt enerģiju.

Pannas stiprinājumi

Noteikti jāpievērš uzmanība stiprinājumiem – vai rokturis ir stabils, “neļurkājas”. Visefektīvākie ir nerūsējošā tērauda kniežu stiprinājumi, bet tie sadārdzina pannas cenu un parasti lētā cenu segmenta pannām netiek izmantoti, lai saglabātu gala cenu pievilcīgu klientam. Otrs stiprinājuma veids ir skrūve – bieži vien atskrūvējas, kas nav liela bēda, jo var vienkārši pieskrūvēt ciešāk, taču, ja tas notiek pannas, kas pilna ar ēdienu, pārcelšanas laikā? Jābūt uzmanīgiem. Ja redzat, ka jau skrūve veikalā ir vaļīga, labāk tādu pannu neiegādāties. Tāpat uzmanība jāpievērš, vai panna stāv stabili, negāžas riņķī (var gadīties, ja pannas rokturis neatbilst pannas smagumam), nešūpojas un ir bez izliekumiem; panna ar nevienādām formām var kaitēt siltuma izplatībai un ēdiens nevienmērīgi pagatavosies, plus nebūs iespējams uzlikt vāku.

Ražotāju ieviesti jauninājumi

Ņemot vērā, ka pats pamats pannu ražošanā paliek tas pats un ko jaunu izgudrot ir praktiski neiespējami , tad ražotāji spēlējas ar sīkām detaļām un papildu elementiem, lai piešķirtu pannām ne tikai jaunas īpašības un uzlabotu jau esošās, bet arī, lai padarītu tās dizainiski pievilcīgākas. Jo pannas jau sen vairs nav tikai piederums virtuvē, bet kalpo arī kā dizaina elements. Zemāk daži elementi, kas ražošanas procesā tiek piešķirti pannām:

  • Termopunkts – krāsu indikators, kas parāda, kad panna ir karsta un kad atdzisusi; palīdz nepārkarsēt pannu un ļauj ilgāk tai kalpot

  • Dažādi jauni nepiedegošā klājuma veidi – mainās attiecībā no tirgus tendences – piemēram, šobrīd aktuāli granīta klājumi,

  • Materiāli, kas ļauj uz pannām lietot metāla virtuves piederumus – izturīgāki materiāli ( minerāldaļiņu piejaukumi, kas padara klājumus izturīgākus pret nolietošanos)

  • Arī jaunie mūsdienīgie materiāli ( silikons) – kas ļauj pannās funkcionāli kļūt ērtākām ( silikona detaļas) – rokturi silikona ( ērtums. Drošības faktors)

  • Noņemami rokturi – ērtākai pannu uzglabāšanai (aizņems mazāk vietas plauktā), lietošanai cepeškrāsnī (konkrēti jālasa uz katras pannas iepakojuma)

    1. Īpašais jautājums – kāpēc pannu cenas ir tik ļoti dažādas?

Pannu cenas atšķiras, jo atšķiras izgatavošanas materiāli, to kvalitāte, kā arī pannas pārklājums. Nerūsējošs tērauds ir dārgāks nekā alumīnijs. Ja panna paredzēta indukcijas virsmai, tā ir dārgāka, pat ja izgatavota no alumīnija, jo pamatnē ir iestrādāts tērauda disks. Dažādu ražotāju pannām atšķiras korpusa biezums – jo tā plānāka, jo ātrāk deformējas.

Tāpat atšķiras veids, kā pannai uzklāts pārklājums: ja tas uzrullēts, panna ir lētāka; ja uzsmidzināts – dārgāka. Tērauda pannām, piemēram, ir atšķirīga ārpuse – ja tā ir spīdīga, virsma ir pulēta, bet katrs apstrādes cikls nozīmē papildu izmaksas, tātad sadārdzina ražošanu. Panna ar plastmasas rokturi būs lētāka nekā panna ar nerūsējoša tērauda vai silikona rokturi.

Noteikti jāņem vērā, ka Eiropā ražotajām pannām cenas ziņā grūti sacensties ar Ķīnā izgatavotajām – tur ir daudz lielāki ražošanas apjomi, līdz ar to mazākas izmaksas.

Pirms kāda laika teju visas Ķīnā tapušās pannas bija lētas un ne pārāk kvalitatīvas, taču tagad var iegādātās arī ļoti labas Ķīnā izgatavotas pannas, kas cenas ziņā joprojām ir krietni pievilcīgākas nekā Eiropā ražotās.

Tāpat lielveikalos cenas bieži vien ir zemākas, jo tie spēj nodrošināt lielu iepirkuma apjomu, līdz ar to saņem krietni labākus cenu piedāvājumus.

Kopšana

Pannu kalpošanas laiku var samazināt nepareiza kopšana.

Pirmais, kas jāņem vērā – karstu pannu liekam tikai zem karsta krāna ūdens un, nekādā gadījumā, auksta!

Vai arī atdzesējam pannu pirms mazgāšanas līdz istabas temperatūrai un mazgājam siltā ūdenī. Krasa temperatūras maiņa nelabvēlīgi atsaucas uz pārklājumu. Tāpat, lai pārklājums ilgāk kalpotu, pannu nevajag berzēt, bet gan ielikt atmērcēties un pēc tam nomazgāt ar hloru nesaturošu līdzekli. Pie kam mazgāt nepieciešams ne tikai no iekšpuses, bet arī no ārpuses, un pēc katras lietošanas reizes. Tas neattiecas uz čuguna pannām, jo tās tieši pretēji rekomendējam nemazgāt, jo čuguns ir porains materiāls, un, cepot eļļa iesūcas, veidojot pretpiedeguma slāņa efektu.

Kur izmantot bērza lapas un pumpurus?

Kur izmantot bērza lapas un pumpurus?

Varbūt pārāk maz vēl zinām par bērzu lapu un pumpuru dziedinošajām īpašībām, bet patiesībā tās varētu aizstāt pusi no pirmās palīdzības aptieciņas. Bērzs – unikāls koks, kas var glābt cilvēku no jebkuras nelaimes. Viss bērzā ir dziedinošs: pumpuri, lapas, ziedu skaras, mizas un pat tāss. Izcilo dziedniecisko īpašību dēļ bērzs senatnē bija viens no svētajiem kokiem. Par bērza lapu un pumpuru izmantošanu vairāk lasiet šajā rakstā.

Bērzu dzimtā Latvijā ietilpst vasarzaļi koki un krūmi ar viendzimuma ziediem. Vīrišķo ziedu spurdzes nokarenas. Sievišķo ziedu spurdzes īsas, galviņveidīgas, čiekurveidīgas, nokarenas vai stāvas.

Bērzs plaukst un zied maijā. Auglis ir sēkliņa, kas ietverta zvīņā. Sēklas izsēj vējš, nesot lielus gabalus. Bērzs aug arī no atvasēm. Ir pāri par 30 bērzu sugas. Mums pazīstamāki ir āra bērzs, sauc arī par kārpaino bērzu vai otaini. Purva bērzs augsnes ziņā pieticīgāks, lapas ir platākas un zaru gali smalkāki. Abas sugas aug kā koki, bet dažreiz arī krūmu veidā. Koku augstumi sasniedz 25 – 30 metri. Koki izaug 40 – 50 gados, citi arī sasniedz lielāku vecumu. 

Bērzu lapu ekstraktu izmanto kā dzeltenu, melni-brūnganu, dzelteni-zaļu, zeltīti-dzeltenu krāsvielu audumu krāsošanai. Bērza lapas un gremzdus lieto dziju krāsošanai. Bērza žagarus lieto pirts un slaukāmo slotu vajadzībām. Slotas sien pavasarī, martā un aprīli. Bērza pumpurus labprāt ēd rubeņi un medņi. Bērzam piemīt izcilas dziednieciskās spējas. Tā lapu izdalītie fitoncīdi nonāvē baktērijas. Ar to arī izskaidrojams viduslaiku paradums Vasarsvētkos un Jāņos cirst meijas, novietot tās istabās un pie gultām, kur vīstot tās dod veselību cilvēkam. Dainas liecina, ka bērzs dažkārt bijis senās svētvietas centrā, it īpaši, ja tas uzaudzis uz akmens ar spēcīgu bioenerģētisko starojumu.

Ievākšana

Bērzu pumpurus ievāc agri pavasarī (martā, aprīlī) uzbriešanas periodā. Ziemā ievāktie pumpuri ir dziednieciski neefektīvi. Šim no­lūkam izmanto cirsmās nozāģēto bērzu zarus vai arī no­griež pieejamās vietās jaunos zarus, sasien tos slotās un žāvē. Bērzu pumpuru ievākšanu parasti veic vienlaikus ar slotu sagatavošanu. Slotas žāvē nojumēs, šķūņos vai ci­tās piemērotās vietās caurvējā 4 – 5 nedēļas, kamēr tās sažūst. Sažuvušos pumpurus nobrauka ar rokām vai nokuļ un attīra no sīkiem zariem, putekļiem, ziedpumpuriem un citiem piemaisījumiem. Pēc tam attīrītos pumpurus vēl pa­pildus žāvē labi vēdināmās telpās. Lai bērzu pumpuri ne­atvērtos un neiztvaikotu ēteriskās eļļas un balzāmi, nav ieteicams tos žāvēt kaltēs vai siltā vietā zem skārda jumta. Drogas iznākums ir 40 – 45% no svaiga materiāla svara.

Bērzu lapas ievāc ziedēšanas laikā, noplūcot tās no ze­mākajiem zariem. Žāvē pavēsās, labi vēdināmās telpās. Pareizi sagatavotā drogā bērzu pumpuri no ārpuses ir sarkanbrūni vai brūni, iegareni koniski, 3 – 7 mm gari, 1,5 – 3 mm diametrā, klāti ar blīvi pieguļošām, jumtiņveidā sakārtotām pumpurzvīņām. Drogas smarža balzamiska, it sevišķi stipra pēc saberšanas; garša viegli savelkoša, sveķaina. Uzglabāšanas ilgums 2 gadi.

Berzu pumpuri satur: flavonoīdus, ēterisko eļļu (līdz 6%), sveķveida vielas, saponīnus, C vitamīnu, organiskās skābes, triterpēnspirtus, miecvie­las, rūgtvielas, vīnogu cukurs u. c. Lapas satur: ēteriskās eļļas (līdz .05%), flavonglikozīdus, C vitamīnu (līdz 2.8%), orga­niskās skābes,  miecvielas (5-9%), saponīnu (3.2%), arotīnu, nikotīnskābi, glikozi, u. c.

Interesanti, ka agrākos laikos bērzu pumpurus izmantoja kā garšvielu. Sažāvētie pumpuri ēdienam dod mazliet pikantu, rūgtenu garšu. Tos izžāvē un uzglabā stikla burkā. Pievieno ēdienam veselus, nevis smalcinātus, jo citādi rūgtenā garša pārņem visu ēdienu. 

Bērza lapas, tāpat kā daudzi citi zaļumi, ir labs līdzeklis, kā samazināt sāls daudzumu ēdienos.

Lietošana

Dziedniecībā ir neskaitāmas receptes ar bērza lapām un pumpuriem. Bet ir svarīgi saprast, kā pareizi sagatavot uzlējumu konkrētai slimībai.

  • Pie aknu slimībām

Lai pagatavotu novārījumu, 2 ēdamkarotes žāvētu lapu un 1 ēdamkaroti pumpuru aplej ar 0,5 litriem verdoša ūdens. Pievienojiet nedaudz sodas, lai izšķīdinātu sveķainās vielas. Novārījumu nostādina 1 stundu, tad nokāš un dzer pusi glāzes 4 reizes dienā pirms ēšanas.
Šis novārījums palīdzēs pie aknu slimībām, kā arī uzlabos žultspūšļa darbību. Var izmantot kā žulti dzenošu līdzekli.

  • Nieru slimībām

Lai uzlabotu nieru darbību un nomierinātu nervu sistēmu, varat pagatavot novārījumu no jaunām lapām. Sasmalciniet 100 g lapu un uzlejiet 2 glāzes silta vārīta ūdens. Nostādiniet 6 stundas. Tad izkāš, izspiež lapas un uzmanīgi pārlej citā traukā, atstājot nogulsnes. Lietojiet uzlējumu pa pus glāzei 2-3 reizes dienā pirms ēšanas. Uzlējums ir bagāts ar C vitamīnu, tas palīdzēs organismam tonizēties, kā arī uzlabos nieru darbību.

  • Pēc dzemdībām

Dažas sievietes pēc dzemdībām saskaras ar grūtībām atbrīvoties no izdalījumiem. Lai atvieglotu šo procesu un barotu organismu ar vitamīniem, jums ir nepieciešams pagatavot dziedinošu dzērienu. Šim nolūkam 1 ēdamk. sasmalcinātas žāvētas bērza lapas aplej ar glāzi verdoša ūdens. Nostādiet zem vāka, līdz tas atdziest, un pēc tam nokāš.
Lietojiet katru dienu 1 reizi dienā, bet ne agrāk kā divas nedēļas pēc dzemdībām. Šī infūzija palīdzēs organismam atjaunot hormonus. To lieto arī menopauzes laikā, kā arī vielmaiņas procesu, hormonu līmeņa normalizācijai un menstruālā cikla traucējumu gadījumā.

Bērzu lapas ginekoloģijā ir augsti novērtētas to antiseptisko un pretsēnīšu īpašību dēļ. Dažreiz, pēc ārsta receptes, var veikt skalošanu ar vāju bērza lapu novārījumu kandidozei un citiem iekaisuma procesiem.

  • Pie žultsakmeņu slimībām

Lai mazinātu žultsakmeņu simptomus, ir jāsagatavo bērza lapu novārījums. 1 ēd.k. sausas bērza lapas aplej ar glāzi verdoša ūdens. Vāra 20 minūtes, atstāj ievilkties 3 stundas, uzmanīgi ietinot katliņu.
Novārījums lieto pa glāzei no rīta un vakarā pusstundu pirms ēšanas. To var lietot ilgstoši, lai atvieglotu simptomus un novērstu jaunu akmeņu parādīšanos.

  • Tūskai
    Bērzu pumpurus un lapas var pagatavot kā tēju: 1 tējk. lapas vai pumpuru aplej ar 0,5 glāzēm verdoša ūdens. Šī tēja palīdz tikt galā ar sirds izcelsmes tūsku. To dienā ir jādzer trīs devas. Nav novērota spēcīga diurētiska iedarbība, un nieres netiek ietekmētas.

  • Pie reimatisma

Cilvēki jau sen zina, ka bērzu lapas ir lieliskas reimatisma zāles. Ir nepieciešams uzšūt somas kāju formā un piepildīt tās ar bērza lapām. Gulētiešanas laikā uzvelciet somas uz kājām, lai lapas pilnībā aptver kāju virsmu.

Kājas ļoti svīdīs, it atrastos pirtī. Ja lapas kļūst slapjas, tās jānomaina. Pāris šādu procedūru un atveseļošanās garantēta.

  • Atjaunojošs līdzeklis

Bērzu lapas ir bagātas ar vitamīniem, to lietošana palīdz tikt galā ar neirozi, stiprina ķermeni un izvada lieko šķidrumu no organisma. Šiem nolūkiem jūs varat pagatavot vāju novārījumu no bērzu lapām vai pumpuriem un lietot glāzi dienā. Jūs varat pagatavot bērza lapas kā parastu tēju, tādējādi stiprinot ķermeni.

  • Pie locītavu sāpēm

Bērzu lapas palīdz ne tikai pret reimatismu, bet arī locītavu sāpēm. Tas notiek ar komprešu palīdzību. Sasmalcinātas lapas uz 2-3 stundām uzklāj uz sāpošām vietām, izmantojot auduma pārsēju. Ārstēšanas kurss ir 7-10 dienas.

  • Ādas slimībām

Bērza pumpuru novārījums lieliski palīdz tikt galā ar ādas iekaisumu, niezi, ekzēmu un dermatītu. Lai to pagatavotu, ņemiet 1 tasi pumpuru, aplejiet tos ar verdoša ūdens glāzi. Noturiet 20 minūtes. Pēc atdzesēšanas katru dienu noslaukiet un iemasējiet ādu.
Tas pats novārījums būs lielisks sejas toniks. Katru rītu vienkārši noslaukiet seju ar uzlējumu. No tā āda kļūs veselīga un starojoša, izvairīsieties no pinnes parādīšanās.

  • Matiem

Ja mati izkrīt, bērzs atkal nāks palīgā. Pagatavojiet novārījumu: 1 ēd.k. lapas, glāze verdoša ūdens. Vāra 20 minūtes, pievieno vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Ar šo novārījumu skalo galvu. Novārījumu ieteicams lietot vismaz mēnesi. Drīz mati pārstās izkrist, kļūs zīdaini un skaisti.

  • Pret klepu un saaukstēšanos

20 g bērza pumpuru aplej ar 100 ml 40 % degvīna un 1 mēnesi noturi istabas temperatūrā. Katru dienu sakrati. Uzglabā tumšā pudelē.
Tāpat gatavo tinktūru no lapām – labi noder ierīvēšanai, lai uzlabotu asinsriti. Ja tinktūru atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10, tā noder brūču tīrīšanai un kompresēm.

  • Eļļa – ādas kopšanai

Sauju svaigu bērza pumpuru aplej ar 100 ml mandeļu eļļas vai labas olīveļļas un atstāj istabas temperatūrā uz 1 mēnesi. Katru dienu sakrati. Tad izkās un ielej tumšā pudelē. Noder arī pret reimatismu un locītavu sāpēm.

  • Piedeva vannas ūdenim

Atkarībā no sagatavošanas veida noder gan ādas palutināšanai un atjaunošanai, gan sāpju samazināšanai, gan arī attīrīšanai.
Pret muskuļu sāpēm palīdz vanna ar bērza mizu novārījumu: 250 g bērza mizu aplej ar 1 l ūdens, uzvāri un uz lēnas uguns turpini vārīt 10 minūtes. Tad izkās un pielej maksimāli 38 grādus karstam vannas ūdenim. Ilgāk par 15–20 minūtēm šādā ūdenī nav vēlams gulēt.